Uzsākot savu biznesu, info no interneta



sb10064312g-001Ja reiz esi nolēmis uzsākt biznesu, ir vērts apzināties tos psiholoģiskos šķēršļus, kas varētu traucēt veiksmīgai virzībai uz priekšu. Psiholoģisko šķēršļu apzināšanās palīdzēs no tiem izvairīties vai tos pārvarēt.



  1. Perfekcionistu bailes no kļūdām. Uzsākt savu biznesu ir grūti perfekcionistiem – viņi baidās neizdarīt visu pareizi. Biznesā bieži gadās paklupt, kļūdīties, un tas biedē. Taču jāsaprot, ka kļūdīties ir cilvēcīgi un kļūdu apzināšanās palīdz cilvēkam virzīties uz priekšu. Nepareizi ir katru neveiksmi uzskatīt par katastrofu. Te var palīdzēt psihologa konsultācija. Tajā izanalizējam to, kas notiks, ja tu kļūdīsies, un to, vai pašnovērtējums atbilst reāliem faktiem. Jāiemācās sevi novērtēt adekvāti. Ja cilvēkam ir pārliecība par sevi un ir humora sajūta, viņš savā dzīvē daudz vieglāk uzsāk ko jaunu. 
  2. Pozitīvā diskvalificēšana, selektīvi atlasot sev faktus, kas apliecina neveiksmes. Svarīgi ir akcentēt sasniegumus, nevis neveiksmes. Piemēram, ja uzņēmums ir izdzīvojis cauri krīzei, bet nav spējis attīstīties, uzņēmējs to var novērtēt dažādi. Pirmais variants: es neko lielu neesmu izdarījis, esmu maza, nīkulīga uzņēmuma vadītājs. Otrais variants: esmu malacis, ka nebankrotēju! Vairāki bankrotēja, bet es mācēju izdzīvot krīzes apstākļos – tas nozīmē, ka, krīzei beidzoties, man izdosies uzņēmumu attīstīt! Negatīvais skatījums liek sastingt, izvairīties, nedarīt; pozitīvais – darboties, plānot, veidot kaut ko jaunu. Uzņēmuma attīstībai ļoti svarīgas ir uzņēmēja pozitīvās emocijas. 
  3. Iekšējās motivācijas trūkums.Gadās, kāds cits – sieva, māte, kolēģi, draugi – ir izdomājis, ka tev jākļūst par uzņēmēju, un centies tev iestāstīt, ka tu vari un gribi par tādu kļūt. Ja ideja nav tava, tad ir grūti par ideju degt un realizēt to dzīvē. 
  4. Savs laiks darbam, savs -­ atpūtai! Lai veiksmīgi strādātu, ir jāatpūšas un jādzīvo harmoniski. Daudziem biznesa iesācējiem šķiet pareizāk strādāt no agra rīta līdz pusnaktij, nevis doties uz koncertu, teātri vai trenažieru zāli. Salīdzinoši runājot, viņi it kā visu laiku plinkšķina tikai pa vienu klavieru taustiņu. Lai arī cik skaista būtu  skaņa, melodija tomēr neveidojas. Šādi cilvēki pārstrādājas un izdeg. Arī tad, ja esi darbos līdz ausīm, vismaz stundu nedēļā atvēli kultūras pasākumam vai kādai fiziskai aktivitātei! Sports palīdz ne tikai uzturēt fizisko formu, bet ir labs antidepresants un sakārto smadzenes. 
  5. Uzņēmuma nākotnes plānošana ir smags darbs, nevis sapņošana vai zīlēšana mākoņos.Latvijā daudziem vadītājiem šķiet, ka pareizi ir smagi un daudz strādāt, nevis plānot uzņēmuma nākotni. Vadītājs pats gatavo atskaites, nevis cenšas paskatīties uz uzņēmumu it kā no malas un izvērtēt, kurp doties tālāk. Šo plānošanu daudzi mēdz darīt ārpus darbalaika, kad neviens neredz, – automašīnā, braucot uz darbu, vai brīvdienās, rušinoties pa dārzu, jo gadās – paši sev nav atzinušies vai apzinājušies to, ka plānošanu neuzskata par darbu. 
  6. Neprasme uzticēties. Bieži vien uzņēmuma īpašnieks ir arī tā vadītājs, kura pakļautībā strādā algoti darbinieki. Nepareizi ir strādāt darbinieku vietā – ar domu, ka pats vari visu izdarīt labāk par padotajiem. Visdrīzāk jau vari, bet, ja pats darīsi mazās lietas, lielajām neatliks laika. Dažkārt vadītāji baidās, ka deleģējot izlaidīs kontroli no rokām. Taču var iemācīties deleģēt ne tikai uzdevumu, bet arī atbildību par rezultātu – ir jāprot uzticēties un gaidīt iznākumu. Ja darbinieks jutīsies kā saimnieks kaut mazā lietā, tad viņš būs motivēts sasniegt konkrēto mērķi. Cilvēkus motivē, ja viņus iesaista lēmumu pieņemšanā un uzklausa viņu viedokli. Pieeja: „Es strādāju tikai tad, kad pats visu izdaru,” – ir nepareiza. 
  7. Neprasme slavēt un kritizēt citus. Ikviena izdošanās motivē strādāt vēl labāk, tāpēc vadītājam jāliek uzsvars uz tām lietām, kas padotajiem izdodas, un viņi jāslavē, jāizsaka atzinība. Ja es ticu saviem spēkiem, es darīšu tā, ka man arī sanāks, – pie šķēršļa nevis apstāšos, bet rāpšos tam pāri, jo es taču to varu! Ja neticu, es apstāšos šķēršļa priekšā un nedarīšu neko vai saukšu kādu palīgā. Arī par negācijām uzņēmumā vajag runāt, nedrīkst tās atstāt neievērotas. Jārunā skaidri, nevienu personīgi neaizvainojot, bet analizējot konkrēto situāciju. 
  8. Kautrēšanās lūgt citiem padomu vai informāciju. Iesākot biznesu, ir tikai normāli, ja tu lūdz padomu pieredzējušiem uzņēmējiem, taču daudzus attur tādas kļūdainas domās kā: „Man viss jāzina un jāsaprot pašam, kāds padomās, ka esmu nekompetents, ja lūgšu palīdzību,” utt.
Šāda nepamatota nostāja bieži vien var reāli bremzēt kāda jautājuma atrisināšanu vai biznesa attīstību.
Ir jāatceras, ka neviens nav ideāls. Ja vēlies būt veiksmīgs uzņēmuma vadītājs, tad noteikti vajag apzināties savas stiprās un vājās puses un darboties tā, lai trūkumi netraucē ne dzīvei, ne biznesam. Ne vienmēr tas izdodas viegli. Tādos gadījumos var meklēt palīdzību, runājot ar pieredzējušākiem cilvēkiem, apmeklējot psihologu, dažādus kursus un nodarbības.
Print Friendly
1 Comment »

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru